2024. gada 16.jūnijā Likteņdārzā svinīgi atklāja un iesvētīja ekumēnisku brīvdabas kapelu. Svētbrīdī piedalījās Latvijas Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus Pēteris Sproģis.

2022.gadā pēc Kokneses fonda padomes lūguma – arhitekts Andris Kronbergs izstrādāja projektu lūgšanu vietai – brīvdabas kapelai Likteņdārza teritorijā un 2023.gada nogalē projekts tika veiksmīgi īstenots.

Kapela iecerēta kā vieta, kur ikviens varēs rast mieru un garīgu spirdzinājumu, nodoties lūgšanām, kā arī tā būtu vieta laulībām, kristībām vai citiem ģimenēm būtiskiem brīžiem. Iespējams, kapela varētu kļūt par iecienītu apstāšanās vietu arī svētceļniekiem.

Latvijas Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs: “Likteņdārzs kā nacionāla piemiņas vieta atgādina ikvienam tā apmeklētājam, cik dārgu cenu 20. gadsimtā nācās maksāt mūsu tautai totalitāro režīmu un šīs pasaules vareno izraisīto karu dēļ. Likteņdārzā izveidotā brīvdabas kapela ar altāri dos iespēju apmeklētājiem apstāties un veltīt kādu brīdi apcerei, pieminot bojā gājušos un lūdzot Dievu, lai Viņš pasargā Latviju no kara un totalitārisma neprāta”.

Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atzīst : “Kapela Likteņdārzā – tas ir tik dabiski un likumsakarīgi! Jēzus teica: “Ūdens, ko es cilvēkam došu, kļūs viņā par avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” Kristus vēsts dzīvais ūdens dzirdināja mūsu tautas saknes, lai tā nestu latviskas, eiropeiskas kultūras augļus. Kristus vēsts bija dzīves pārliecība vairumam cilvēku, kuru piemiņai ir veidots šis dārzs. No tās mēs joprojām smeļam izjūtu par labo, skaisto un svēto. Līdz šim Likteņdārzā trūka kapelas. Tagad tas ir pilnīgs”.

2025.gadā apritēs 20.gadu kopš nodibinājums “Kokneses fonds” sāka veidot Likteņdārzu – piemiņas vietu latviešu likteņiem 20.gadsimtā nežēlīgajos karos un komunistu represijās cietušajiem un zaudētajiem latviešiem. Gadu gaitā Likteņdārzs ir nostiprinājis savu nacionālo nozīmi tautas dzīvās atmiņas saglabāšanā un piemiņas kopšanā. Katru gadu to apmeklē vairāk kā 100 000 cilvēku no dažādām pasaules valstīm.