Unikālais

Vienīgais japāņu ainavu arhitekta projekts Baltijas valstīs

Likteņdārza koncepcijas autors ir pasaulē pazīstamais japāņu ainavu arhitekts Šunmjo Masuno.

Viņa radītie dārzi atrodami Skandināvijas valstīs, Eiropā, Amerikā un citur, taču Likteņdārzs ir viņa vienīgais īstenotais projekts Baltijas valstīs. Šunmjo Masuno Meadow (pļava) tika atzīts par labāko projektu 2005. gadā rīkotajā starptautiskajā konkursā, kurā tika piedāvāti 207 darbi no 35 pasaules valstīm. Piedalīties konkursā Masuno motivējis fakts, ka padomju Gulaga nometnēs bija ieslodzīts vairāk nekā 600 tūkstošu japāņu, no kuriem daudzi gāja bojā.

Iecerētā dārza ainava apmeklētāju ved no pagātnes uz nākotni, pakāpeniski noskaņojot no piemiņas sāpēm un skumjām uz apceri un dvēseles dziedināšanu. Šis pārdzīvojums cilvēku atver saskarsmei ar bezgalību, ko iemieso mūžīgie gaisma, vējš, ūdens un zeme.

Veltījumu koki

Likteņdārza veidošana 2008. gadā sākās ar ābeļu alejas stādīšanu.

Katra no tām veltīta kāda cilvēka vai ģimenes piemiņai. Kopumā dārzā iestādīts 2617 veltījuma koku.

Latvijas Valsts prezidentu stādīti koki

Vienu no pirmajām ābelēm iestādīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar savu mazdēlu.

2009. gadā Meža dienās ozolu iestādīja Valsts prezidents un Likteņdārza patrons Valdis Zatlers (2007–2011) ar kundzi Lilitu Zatleri. Savukārt 2015. gadā Likteņdārzā ozolus iestādīja Valsts prezidenti Andris Bērziņš (2011–2015) un Raimonds Vējonis (2015–2019) ar kundzi Ivetu Vējoni. 2020. gadā ozolus iestādīja Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga (1999–2007) ar kungu Imantu Freibergu un Egils Levits (2019–šobrīd).

Likteņdārza monēta

2018. gada 22. jūnijā Latvijas Banka izlaida Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu.

Tās mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monētas priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā. Tas simbolizē Latvijas tautu – pagātnē sakņotu un uz nākotni vērstu. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Likteņdārza pastmarka

2018. gadā AS Latvijas Pasts izdeva Likteņdārzam veltītu pastmarku 80 000 eksemplāru tirāžā.

Pastmarkas dizainu veidojis Arvils Feldmanis, tās vizuālajā noformējumā izmantots fotogrāfa Gata Baloža fotouzņēmums. Līdz ar pastmarku izdota īpaša aploksne 1000 eksemplāru tirāžā, kuras dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Uz pastmarkas attēlota Likteņdārza sirds – amfiteātris.

Latvijas Televīzijas koncerti Likteņdārzā

No 2009. līdz 2018. gadam notikušas 10 Latvijas Televīzijas ziedojumu akcijas-koncerti Top Latvijas Likteņdārzs! Koncertu ilggadējie vadītāji bija Likteņdārza draugi – Latvijas Televīzijas žurnālisti Aija Kinca un Jānis Geste. Ziedojumu akciju-koncertos Top Latvijas Likteņdārzs kopā saziedoti vairāk, kā 336,759 eiro.
Pateicamies visiem ziedotājiem un atbalstītājiem.

Vēsturiskā lielceļa Rīga–Maskava posms

Likteņdārzā saglabājies lielceļa Rīga–Maskava posms, kas pazūd Daugavas ūdeņos
pretī Kokneses luterāņu baznīcai.

Vēsturiskais lielceļš, kas savulaik veda no Rīgas un Maskavu, piedzīvojis gan gaišas, gan traģiskas lietas. Pa to uz Krievzemi vesti precēm piekrauti vezumi, atnesot pārticību daudziem Latvijas ļaudīm. To minuši cara sodītie katordznieki ceļā uz Sibīriju, pa to vilkušās Pirmā pasaules kara bēgļu garumgarās vezumu kolonas un pēc padomju okupācijas braukušas kravas mašīnas ar izsūtīšanai uz Sibīriju lemtajiem novada cilvēkiem. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzplūdināšanas pagājušā gadsimta 60. gados ceļš daļēji pazudis zem ūdens tāpat kā mūsu tautas svētvieta Staburags.

Pļaujas svētki 1935. gadā

1935. gadā pirmo un vienīgo reizi Koknesē notika Pļaujas svētki, kuros piedalījās
Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

1935. gadā pirmo reizi Latvijā rīkoja Pļaujas svētkus. Rīcības komiteja par to norises vietu izraudzījās Kokneses novada Krievkalnu, un tie notika tagadējā Likteņdārza teritorijā. Uz Pļaujas svētkiem speciāli tika organizēti papildu vilcienu reisi un būvētas skatuves, kas bija paredzētas vairāk nekā 200 tūkstošiem dalībnieku. Svētku goda viesis bija Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Atbalsti Likteņdārzu tā tapšanā

Kļūsti par Likteņdārza draugu!
Tas ir viegli un ērti - pievienojies dārza atbalstītāju saimei ar
ziedojumu, savām darba rokām, ieraksti savu vārdu Likteņdārzā!"