Likteņdārzs

Salas vēsture

Pirmie latvieši (latgaļi) Koknesē apmetās mūsu ēras 7. gadu simtenī un divu gadsimtu laikā tur izveidoja pazīstamu saimniecisko centru, kas 13. gadsimtā ieguva
pilsētas tiesības.

Tagadējā Kokneses sala, kur top Likteņdārzs, agrāk nemaz nav bijusi sala, bet gan sauszeme, ko izsenis dēvēja par Krievkalnu, arī Krīvkalnu. Daugava, kas plūst gar Kokneses novadu, ir bijis tirdzniecības ceļš, pa kuru Krievkalna drosmīgie plostnieki pludinājuši uz Rīgu pārdošanai baļķus. 1914. gadā Daugavas krastos norisinājās Pirmā pasaules kara cīņas, par ko liecina Likteņdārzā saglabājušies ierakumi. 1935. gadā pirmo reizi Latvijā notika Pļaujas svētki, par kuru norises vietu izraudzījās Krievkalnu. Svētku goda viesis bija Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, un iznāk, ka viņš netieši ir bijis Likteņdārzā. 1966. gadā pēc Pļaviņu HES būvniecības pabeigšanas daļa Krievkalna teritorijas tika applūdināta un izveidojās Krievkalna sala. Padomju okupācijas gados to galvenokārt izmantoja lauksaimniecības vajadzībām.

2005. gadā Kokneses pašvaldībai piederošā Krievkalna sala pārdēvēta par Kokneses salu. Kopš 2008. gada uz tās tiek veidots Likteņdārzs.

Ideja un vīzija

Likteņdārzs ir nacionāla piemiņas vieta, kas veltīta mūsu tautas 20. gadsimta
totalitāro režīmu un karu upuriem.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitārajos režīmos un karos cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Domubiedru nodibinātais Kokneses fonds piemiņas vietai izraudzījās salu Daugavā pie Kokneses. Tur krustojas daudzi Latvijas dramatiskās vēstures pavedieni. Salu šķērso senā Rīgas–Maskavas lielceļa gabals un izrobo Pirmā pasaules kara ierakumi. Pāri upei redzamas vācu bruņinieku celtās Kokneses pils drupas. Gar salu gājis ūdensceļš „no varjagiem uz grieķiem”. Netālu ir mūsu tautas svētvieta Staburags, ko applūdināja 1966. gadā.

Likteņdārzā ikvienu upuri paturam nebeidzamā piemiņā un svinam viņa dzīvi ar katru iestādītu koku, atnestu akmeni, izveidotu taku vai uzceltu tiltiņu. Kā pagājušā gadsimta paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamībai dāvājam gaišas atceres vietu – Likteņdārzu. Kopš dārza veidošanas sākuma ar savu darbu vai ziedojumu to atbalstījuši vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Ikviens var dot savu artavu šī tautas atceres dārza tapšanā.

Likteņdārza attīstība

Kā iepriekšējās paaudzes Latvijai izveidoja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamībai atstāsim Likteņdārzu.

2005. gads

Tiek nodibināts “Kokneses fonds”.

Tiek izsludināts starptautisks konkurss, kurā iesūtīti vairāk nekā 200 darbu no 35 pasaules valstīm.

2006. gads

Likteņdārza ideju konkursā uzvar Japānas ainavu arhitekts Šunmjo Masuno projekts.

Fonds iegūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

2008. gads

Tiek iestādītas pirmās 77 ābeles gar Draugu aleju- 23. aprīlī – Jurģu dienā.

2009. gads

Tiek izbūvēts perimetrālais ceļš apkārt salai. Ar AS “Latvijas valsts meži” atbalstu, tiek uzsākta koku stādīšana.

Tiek izsludināts konkurss par Skatu terases projekta veidošanai. Tika iesūtīti 24 darbi.

2010. gads

Sāk amfiteātra būvniecību, ko turpina 2011. un 2013. gadā.

Izbūvēts un darbu uzsāk Likteņdārza informācijas centrs.

2011. gads

Tiek izveidota amfiteātra vidusdaļa.

Tiek uzsākta ekskursiju vadīšana Likteņdārzā.

“Kokneses fonds” tiek uzņemts starptautiskajā organizācija “Eiropas atmiņu un sirdsapziņu platforma”.

2012. gads

Sākta Draugu alejas izbūve.

Izbūvēta Skatu terase, kas ir Likteņdārza pirmā pastāvīgā ēka. 2012. gadā Skatu terase ieguva Arhitektūras gada balvu.

2013. gads

Latvijas pašvaldības sāk stādīt ozolu godasardzi amfiteātrī politiski represēto piemiņai.

Tiek izveidota sporta veterānu piemiņas vieta, godinot Latvijas izcilāko sportistu piemiņu.

2014. gads

Tiek uzsākta apmeklētāju autostāvvietas būvniecība, kas turpinās arī 2015. gadā.

Ar valsts atbalstu tiek nostiprināts Daugavas krasts amfiteātra un Skatu terases zonā.

2015. gads

Sākas zemes vākšana Lielajam kalnam- pļavas ziedu laukam.

Ar Aizsardzības ministrijas atbalstu atklāta piemiņas vieta latviešu strēlnieku pulku dibināšanas 100. gadadienai.

2016. gads

Saieta nama pamatos tiek iebūvēta laika kapsula ar veltījumu nākamajām paaudzēm.

Lielajam kalnam atvesti vairāk nekā 15 000 kubikmetru zemes.

2017. gads

Netālu no apmeklētāju autostāvvietas izveidots bērnu un jauniešu radošais laukums.

Tiek atklāta “Liktens gātes” ekspozīcija.

2018. gads

Latvijas Banka izdod Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu.

Tiek pieņemts Likteņdārza likums.

VAS “Latvijas Pasts” izdod Likteņdārzam veltītu pastmarku.

Amfiteātrī tiek uzstādīti pieci karogu masti, kā dāvana no Austrālijas Daugavas Vanagiem un SIA “Amberlat”.

Amfiteātra kreisajā pusē pie Daugavas tika izbūvēts gājēju tilts Ulda Gravas piemiņai.

2019. gads

Klusuma nama zonā tiek atklāts piemiņas ansamblis, kas veltīts politiski represēto ģimeņu mātēm.

Tiek veikti lielā kalna sastumšanas un sakopšanas darbi. Kalna teritorija tika izveidota mazāka.

2020. gads

Tiek atklāta piemiņas vieta Latvijas valsts izveidotājiem 1918. gada 18. novembrī un neatkarības atjaunotājiem.

2022. gads

Par godu vācu luterāņu mācītājam Ernstam Johanam Glikam tiek iestādīts ozols.

Pabeigta Saieta nama būvniecība. Tas tiek atklāts 2022.gada 18. augustā.

Tiek atklāta Prezidentu taka Likteņdārzā.

2023. gads

Likteņdārza ziedu pļavas augstākajā pacēlumā novietots 37 tonnas smags dižakmens – Dziesmu svētku cildinājuma akmens.

Elektrum saules paneļu uzstādīšana Likteņdārzā.

Likteņdārza Saieta nams iegūts pirmo vietu Būvniecības gada balvā, nominācijā “Koka būve”.

2024. gads

Likteņdārzā tiek atklāta un iesvētīta ekumeniska brīvdabas kapela.

Norisinās pirmais “Likteņzīmju” koncerts Saieta namā, kā arī izstādes: “Margaritai Stārastei 110” un Pasaules tautu ābeču izstāde.

2025. gads

Saieta namā norisinās Zinātniski praktiskā konference “Simboliskā ainava” kā arī Broņislavas Martuževas izstāde.

Animācijas “Straume” apbalvojumi tika izstādīti apskatei Saieta namā.

Likteņdārzam 20 gadu jubileja.

Ministru kabinets piešķir balvu Likteņdārzam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālās identitātes stiprināšanā.

Likteņdārzs iekļauts grāmatā “Latvijas 100 skaistākās vietas”.

Atbalsti Likteņdārzu tā tapšanā

Kļūsti par Likteņdārza draugu!
Tas ir viegli un ērti - pievienojies dārza atbalstītāju saimei ar
ziedojumu, savām darba rokām, ieraksti savu vārdu Likteņdārzā!"

Doties uz sadaļu ``Atbalstīt``