Gājēju taka

Iespēja sasniegt Likteņdārzu no Kokneses pa gājēju taku

Pastaigā pa dabas taku var doties no jebkuras paša izvēlētas vietas, kas vijas cauri gleznainajam Kokneses parkam

Koknese iedvesmo un pārsteidz visos gadalaikos! Par to var pārliecināeties, dodoties pastaigā pa Kokneses dabas taku (kopējais garums 5,65 km) gar Pērses un Daugavas krastiem. 2013. gadā izveidotā atpūtas vieta ar romantiskiem tiltiņiem un glītiem soliem iegūst arvien jaunus vaibstus. Tā vedina mirkli apstāties un baudīt visskaistākās dabas gleznas, ūdens tuvumu un senatnes mantojumu. Dabas taku iemīļojuši gan nesteidzīgas atpūtas baudītāji un ģimenes ar bērniem, gan aktīva dzīvesveida piekritēji un velotūristi.

Dabas taka vijas cauri gleznainajam Kokneses parkam. Mūsu ieteikums ir pastaigu sākt no akmens vārtiem, kas kalti muižas laikos. Taka ved garām tēlnieka Ģirta Burvja koka skulptūrai Mūžībai (tā ir augstākā Baltijas valstīs), vēsturiskām leģendām apvītajam tējas namiņam-lapenei Pērses krastā un Kokneses viduslaiku pilsdrupām.

Ejot cieši blakus Daugavas tecējumam, ieklausoties dabas un ūdens melodijās, var nonākt Likteņdārzā – vietā, kur rokās sadodas pagātne un šodiena.

Mainoties gadalaikiem, dabas taka atklāj savu vienreizējo krāšņumu un aicina doties ceļā!
Jauku atpūtu Koknesē!

Interesēties pa tālruni 2549 5544 vai rakstot uz e pastu – liktendarzs@koknesesfonds.lv

Gājēju takas maršruta karte

1. Kokneses muižas ansamblis (pašlaik Vidusdaugavas mežsaimniecība). Tur no 1885. līdz 1887. gadam dzīvoja Rūdolfs Blaumanis. Par viņa neilgo uzturēšanos Kokneses muižā liecina piemiņas plāksne pie bijušās pārvaldnieka ēkas.
2. Koka skulptūra Pils tornis. Koktēlnieki Aigars un Ivars Rūrāni.
3. Skulptūra Pūce. Koktēlnieki Aigars un Ivars Rūrāni.
4. Strūklaka Fauna galva, tēlnieks Voldemārs Jākobsons.
5. Koka skulptūra Mūžībai. No Kokneses parka četriem novecojušiem ozolu stumbriem tēlnieks Ģirts Burvis izveidojis Baltijā augstāko koka skulptūru.
6. Auguma mērītājs. Kokneses parkā uzstādīts dekoratīvs koka lineāls. Sava auguma centimetrus var noskaidrot arī lielie Kokneši un pat 220 cm gari Lāčplēši.
7. Kokneses muižas jaunās pils drupas. Pils būvēta 1894. gadā muižas īpašniekam baronam O. fon Lēvenšternam. Pirmā Pasaules kara laikā pils daļēji sagrauta un vairs nav atjaunota. No greznās Jaunās pils pāri palicis tikai pagrabs un pamatu drupas.
8. Kokneses parks, veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā. Bijušās muižas teritorijā saglabājušies parka vārti ar akmens kaltiem stabiem, norobežots vecais ceļš gar muižas dīķiem.
9. Zviedru laika riņķa krusts. Te atradās senās pils kapsēta ar Svētā Jāņa kapelu. Jāņa kalna kapsētā bija saglabājušies savdabīgi riņķa krusti, tautā saukti par zviedru krustiem.

10. Kokneses lielgabali, izgatavoti XVII gadsimtā no čuguna. Pēdējo reizi šie lielgabali šāvuši 1701. gadā.
11. Lapene-tējas namiņš. Kādreizējās pilsētas dienvidaustrumu stūrī pašā krastmalā baronu laikos bija uzcelts mūra paviljons, no kura baroni varēja skatīties ledus iešanu Daugavā. Daži to sauca par baronu tējas namiņu.
12. Piemiņas akmens Pērses meitene. 19. gs. sākumā Pērses ūdenskrituma augstums esot sasniedzis trīs metrus. Šobrīd Pērses krastā uzstādīts tēlnieka Jura Zihmaņa piemiņas akmens Pērses meitene.
13. Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Tās glabā senās Hanzas pilsētas laika liecības un stāstus par Kokneses agrāko
varenību un nozīmīgajiem tirdzniecības ceļiem. Ieeja par maksu.
14. Kokneses luterāņu baznīca. Uzcelta1687. gadā, par mācītāju tur kalpojis Ernsts Gliks. 1929. gadā dievnams atjaunots. 70. gados baznīcā atradās mākslas un vēstures muzejs.
15. Helēnas upīte. Kad pazemināts ūdens līmenis Daugavā, var redzēt celmu aleju, kas palikusi pēc lielo koku nozāģēšanas 1966. gadā.
16. Likteņdārzs.

Atbalsti Likteņdārzu tā tapšanā

Kļūsti par Likteņdārza draugu!
Tas ir viegli un ērti - pievienojies dārza atbalstītāju saimei ar
ziedojumu, savām darba rokām, ieraksti savu vārdu Likteņdārzā!"