“Esam piedzīvojuši īpašu notikumu — Likteņdārzā iestādīts ozols, kas izaudzēts no mācītāja Glika Alūksnē stādītā ozola zīlēm. Ar šo simbolisko notikumu Likteņdārzs ceļ tiltu uz 500 gadu senu laiku, kad Latviju satricināja kristietības reformas viļņi. Reformācija kļuva par mūsu garīgās dzīves neatņemamu daļu. Ikreiz, kad aplaistīsim un lolosim šo ozoliņu, mēs domāsim arī par unikālo Likteņdārza garīgo starojumu, kas sākās šeit pirms 17 gadiem,” ceremonijā pirms ozola iestādīšanas sacīja Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

“Mēs stādīsim šeit, skaistajā, tautas sirdīm un rokām veidotajā un Dieva svētītajā vietā, Likteņdārzā, vēl vienu koku. To darot, padomāsim par tā nozīmi, jo katrs koks šeit nes kādu vēstījumu. Pirms 500 gadiem Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, notika saruna, kurā sapulcējās Rīgas rātskungi, franciskāņu mūki un Baltijas pirmais reformators Andreass Knopkens, lai runātu par būtisko — par to, kas veido cilvēka dvēseli, par to, ko Dievs dara cilvēkam. Ne mazāk nozīmīgs ir Glika tulkotais Bībeles vārds, kurš ne tikai pacēla zemnieku latviešu valodu literārās valodas līmenī. Tas veidoja mūs par latviešiem pasaulē, Eiropā, kas mūsu tautu darīja par līdzdalīgu dižākajā — lielākajā — Rietumu kristīgajā civilizācijā,” ievadot svētbrīdi, Likteņdārzā sacīja Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca arhibīskaps Jānis Vanags.