Šonedēļ aprit 15 gadu kopš dibināts Kokneses fonds – biedrība, kas aizsāka ideju par Likteņdārza veidošanu un ar daudzu ziedotāju atbalstu turpina to pilnveidot un labiekārtot kā gaišas atceres dārzu, veltot to 20. gadsimtā svešu varu dēļ cietušo vai bojā gājušo latviešu piemiņai.

Nolūkā atzīmēt Likteņdārza tapšanas pirmsākumus šonedēļ, 10. jūlijā, dārzā viesojās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuri iestādīja veltījuma ozolus.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja: “Likteņdārzs ir visādā ziņā unikāls – pirmkārt, nav nevienas citas vietas pasaulē, kur tas varētu atrasties, kā vien Daugavas ieskauts, mūsu dižupes varenībā, tā pašos pamatos veidojot dārzu par latviešu spēka vietu. Likteņdārzu iekārtojam pēc pasaulslavenā Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno projekta, kas ir vienīgais viņa projekts Baltijas valstīs. Dārza attīstībai desmit gadu garumā notikusi unikāla ziedojumu vākšanas kampaņa sadarbībā ar Latvijas Televīziju ikgadējos tiešraides koncertos, Likteņdārzam ir veltīta kā Latvijas Bankas piemiņas monēta, tā īpaša pastmarka, kas kā unikāli priekšmeti iegulst kolekcijās. Likteņdārza Draugu alejā ikviens kādam cilvēkam veltītais burģakmens ir unikāls, tāpat Likteņdārzā ir pirmā vieta mūsu valstī, kur, nosaucot vārdos, vienuviet pieminam Latvijas valsts dibinātājus un neatkarības atjaunotājus.”

Sandra Kalniete uzver, ka Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas vienmēr būs augošs un mainīgs. Ikviens uz dārzu atvestais laukakmens un stādītais koks ir ar simbolisku nozīmi kāda cilvēka vai dzimtas piemiņai, savukārt nākamais nozīmīgais posms Likteņdārza veidošanā būs Saieta nama pabeigšana. Saieta nama būvniecība Likteņdārzā uzsākta 2016. gada nogalē, kad ēkas pamatos tika ievietota kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Nams iecerēts, kā viens no centrālajiem Likteņdārza objektiem, tā projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un arhitektu birojs “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni.

Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku.  Tas apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 viesu, no kuriem aptuveni 30% ir bērni un jaunieši. Likteņdārzu aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.

  1. gada 12. jūlijā tika oficiāli reģistrēts Kokneses fonds, ko dibināja 14 privātpersonas, to vidū mecenāti Marta un Vilis Vītoli, politiķe, diplomāte un viena no Atmodas laika līderēm Sandra Kalniete, akadēmiķis Jānis Stradiņš, scenogrāfs Andris Freibergs, dzejniece Māra Zālīte, mākslinieks un Rundāles pils atjaunotnes līdzautors Imants Lancmanis, vēsturnieks Ainārs Bambals, ārzemju latviešu sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis, uzņēmējs Valdis Lokenbahs, demogrāfs Ilmārs Mežs, literatūrzinātnieks un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītājs Valters Nollendorfs, uzņēmēja Baiba Rubesa, vēsturniece Rudīte Vīksne un Kokneses pašvaldība.

2020. gada 10. jūlijā