Dārzs un arhitektūra

Likteņdārza veidola īstenotājs ir Japānas ainavu arhitekts Shunmyo Masuno, kurš 207 darbu konkurencē  uzvarēja "Kokneses fonda" rīkotajā starptautiskajā ideju konkursā 2006. gadā. Autora projekta skices skatīt - šeit. Shunmyo Masuno ir projektēšanas kompānijas "Japan Landscape Consultants Ltd." vadītājs, Tamas mākslas universitātes profesors, vieslektors Hārvardas, Britu Kolumbijas un citās slavenās universitātēs, daudzu publikāciju un grāmatu autors. Masuno ir viens no visā pasaulē zināmākajiem ainavu arhitektiem. Viņa projektētie dārzi skatāmi Berlīnē, Frankfurtē, Štutgartē, Bergenā, Otavā, Singapūrā, Honkongā un citur.  Šis projekts viņu uzrunājis tāpēc, ka Japāna pagājušā gadsimtā tieši 600 000 cilvēku esot zaudējusi Gulaga nometnēs. Vairāk par ainavu arhitektu Shunmyo Masuno - http://www.kenkohji.jp/s/english/index_e.html

Projekts top sadarbībā ar Latvijas sadarbības partneri un Likteņdārza daudzfunkcionālās ēkas autoru - izcilo Latvijas arhitektu Andri Kronbergu un SIA “Projektēšanas birojs ARHIS”. Vairāk informācijas - www.arhis.lv.

Shunmyo Masuno iecerē dārzs tiek radīts kā koru svītas metafora, kas sastāv no prelūdijas un sešām daļām. Daļas tiek iedalītas trīs zonās. Katra zona ir saistīta ar savu laiku un telpu, un tās kopumā simbolizē bezgalību. Katrs dārza apmeklētājs, virzoties cauri visām dārza daļām, izdzīvo pārdomas, mīlestību un cerību. Katra domas izpaužas kā lirika bez vārdiem, bez melodijas – kā katra individuāla jūtu izpausme ar mērķi veicināt latviešu garīgo saliedētību.

Pirmā zona saucas “Piemiņas zona” un ir orientēta uz pagātni. To veido prelūdija „Miers” jeb Mežs sirds šķīstībai un pirmās trīs daļas - „Saviļņojums” jeb Dziesma bez dvēseles, „Solījums” jeb Sirmais saulriets un „Lūgšana” jeb Dvēseles gaisma.

Prelūdija “Miers” jeb Mežs sirds šķīstībai ir vieta, no kuras sākas apmeklētāja ceļojums par dārzu. Tas ir attīrīšanās, šķīstīšanās un nomierināšanās  ceļš. 

  
Otrā daļa “Saviļnojums” jeb Dziesma bez dvēseles simboliski iezīmē Latvijas tautas pagātni. Tās centrā ir izstāžu zāle - piemiņas nams, kurā  paredzēts eksponēt visu to  600 000 cilvēku vārdus, ko Latvija zaudēja 20. gadsimtā. Atmiņu nams ir plānots cilindra formā uz uzbēruma un tiks būvēts no Latvijas laukakmeņiem. Tajā paredzētas trīs spirālveida kustības -Latvija - ar nozīmi Latvijai būs pastāvēt mūžīgi, Miers - mūžīgi, lai būtu miers - un Atcerēties - mūžīgi, lai atceramies, kas šeit notika.
 

Trešā daļa „Solījums” jeb Sirmais saulriets sākas ar akmeņu iesegumu, kam seko ūdens kanāls, kas simbolizē cietušo cilvēku izlietās asaras, un beidzas ar pieminekļa kalniņu, ko veido 600 000 pelēku akmeņu, ko atveduši un sakrāvuši cilvēki savu tuvinieku piemiņai. Šis saulriets nav ierastajā krāsā, bet gan sirms – kā traģēdija – pārdzīvojums par to, kas noticis. Cauri šai daļai pāri tiltam ved ceļš, kas simbolizē mieru un brīvību. Tas ved uz memoriālo amfiteātri – svētvietu pie Daugavas -, kas saucas „Lūgšana” jeb Dvēseles gaisma (ceturtā daļa). Tā ir vieta, kur mēs lūdzam, lai tas, kas ar mums noticis pagātnē, vairs neatkārtojas. Šajā vietā Latvijas Republikas proklamēšanas dienā – 18. novembrī – noriet saule un valsts svētkos plānots īstenot svinīgus pasākumus. Ikdienā tā ir vieta, kur vērot vakara saules norietēšanu.

Otrā zona ir orientēta uz nākotni un saucas “Dziedināšanas zona”. Tā sastāv no piektās un sestās daļas, kuras saucas „Mierinājums” jeb Laiks un telpa debesīs un „Apgaismība” jeb Bezgalīgās debesis.

Piektā daļā “Mierinājums”  jeb Laiks un telpa debesīs  veidojas, izkopjot eksistējošo mežu, un ved pa pastaigu taku gar Daugavu. Tā ir vieta, kur baudīt laika un daba plūdumu. Šī ir katarses zona, kur cilvēks iegūst garīgu apgaismību, apzinoties, kas ar mūsu tautu ir noticis pagātnē, bet  saprotot, ka mums ir jāiet - jādzīvo tālāk. Šajā daļā paša Daugavas krasta ar skatu uz Kokneses pilsdrupām un Kokneses luterāņu baznīcu ir paredzēta meditācijas vieta - skatu terase ar paviljonu Daugavas krastā. Tās autori ir Didzis Jaunzems, Laura Laudere sadarbībā ar SIA "Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele". Skatu terases ar paviljonu skices skatīt šeit.  

Sestā daļa “Apgaismība” jeb Bezgalīgās debesis - ir pret debesīm atvērta ainava, ziedu lauks, kas ziemā simbolizē pagātnes sāpes un pavasarī - dzīves enerģiju un drosmi veidot jaunas attiecības. Debesis simbolizē bezgalību. Debess gaisma vienlīdzīgi ir dota mums visiem, bet iespējas to uzvert ir atkarīgas no katra paša.

Trešā zona ir “Galamērķis - latvieša sirds” un sastāv no septītās dārza daļas, kas saucas „Vēlme” jeb Mūžības ceļš.
 

Septītā daļa “Vēlme” jeb Mūžības ceļš īstenosies kā atvērta telpa, kas savieno dārzu ar daudzfunkcionālo ēku. Ēka arhitektoniski turpinās Likteņdārza ideju par tiltu no pagātnes uz nākotni. Tā saplūdīs ar apkārtējo dabu, un tai būs publiski pieejams jumts kā skatu platforma uz Likteņdārzu. Ēkas ziemeļu sienas apdarē tiks izmantots vietējais dolomīts, bet dienvidu fasāde būs stiklota. Ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēta dabiskā vēdināšana, zemes siltuma izmantošana apkurei, saules enerģija. Ēkā ir paredzētas jauniešu centra telpas, bibliotēka, lasītava, muzejs, konferenču telpas, restorāns, kā arī administratīvās telpas utt. Ēkas autoru - SIA “Projektēšanas biroja ARHIS” - vizualizācijas skatīt šeit.